Andrei Popravka ar savu burvju nūjiņu iedarbināja procesu, kas uz visiem laikiem mainīja manu dzīvi. Pagājusi tikai nedēļa, es jūtos vienkārši brīnišķīgi. Par labošanu uzzināju pirms diviem gadiem no drauga. Es tam nepiešķīru nozīmi, nodomājot, ka tas ir kārtējais brīnumlīdzeklis, krāpšana, nevar būt, ka vienam skriemelim būtu tik milzīga nozīme. Pēc tam kļuva interesanti. Pēc mēneša informācijas pētīšanas vairs nebija nekādu šaubu, ka tā visa ir patiesība, ka Atlanta problēma ir reāla. Radās uzmācīga ideja iziet korekciju. Pats biju absolūti slims cilvēks, kas burtiski bira pa gabaliem, kad viss tik stipri krakšķēja, ka šķita – lūzīs roka vai kāja. Šausmīgas sāpes jostasvietā, galva, osteohondroze, neizturami sāpēja kakls, skolioze, vārdu sakot, viss standarta. Problēmas ar psihi, depresija, derealizācija un depersonalizācija, trauksme, panikas lēkmes. Ienīdu to visu, mēģināju badoties, sāku ēst tikai veselīgu ēdienu, veģetārietis jau sešus gadus, sākās attīrīšanās process. Kļuva vieglāk, bet joprojām bija ļoti slikti, migla galvā, domu sajukums, nespēja atcerēties kaut vai 5 sekundes... Tas viss bija šausmīgi. Bet, kad uzzināju par metodi, sapratu, ka to noteikti ir vērts izmēģināt. Un mana drauga pieredze teica, ka tas strādā.
Un lūk, tas beidzot notika. Bija ļoti sāpīgi, vienkārši šausmīgi sāpīgi, domāju, ka labi panesu sāpes, bet tas bija pavisam nepatīkami. Andrei teica, ka man ir stiprs šķībums, muskuļi bija tādi koka, saspiesti, viss sāpēja, vilka.
Lieliski atceros to sajūtu ķermenī, kad it kā simtiem adatu duras, vienkārši jutu, it kā atvērtos vārsti un ieplūstu asinis, mani par to brīdināja, es gatavojos. Kad braucu mājās, iekāpu autobusā un visu ceļu nosēdēju nekustīgi, galva it kā centās nokrist uz priekšu vai uz sāniem, bet it kā kaut kas to atgrieza vietā. Andrei teica, ka spilvenu novākšu jau tajā pašā naktī, man neticējās, ka tas notiks tik ātri, bet tā arī izrādījās! Izstiepos gultā, pirmo reizi dzīvē elpoju caur degunu ar aizvērtu muti, gulēju tik taisni, parādījās ieliekums jostasvietā. Sajūtas neticamas, emocijas, eiforija.
Nedēļu pēc korekcijas:
- muguru turu taisni, galva vienmēr taisni, ļoti patīkamas sajūtas, kad stāvu, kājas taisnas, parādījās simetrija. Radās nereāla sajūta, it kā galva būtu uz šarnīra, tik viegli griežas, pagrieziena leņķis pārsteidz
- kakla un muguras muskuļi ļoti mīksti, nekāda stīvuma
- koordinācija daudz labāka, līdzsvara sajūta, mierīgi varu nostāvēt uz vienas kājas, agrāk nesanāca, lēkāju, kritu
- uzreiz pārgāja visas locītavu sāpes, pilnīgi visas, pat kāju un roku pirkstos. Īpaši manāms gūžas locītavā, nu cik gan vieglāk kļuvis!
- redze kļuvusi daudz labāka, it kā telpiska, vēl mazliet peld acu priekšā, bet esmu pārliecināts, ka pāries, nesalīdzināmi ar agrāko. Redzes leņķis kļuva platāks apmēram par 30%. Tālāk, labāk sāku redzēt
- kļuvu daudz mierīgāks. Vairāk enerģijas ķermenī, vēlme dzīvot, sen sen biju aizmirsis, kas tas vispār ir
- pilnīgi cita gremošana, nekāda smaguma un vēlmes gulēt, pat pēc bagātīgas maltītes
- kaut kāds pilnīgi cits līdzsvars ķermenī, domu sajūta, pat nezinu
- sēžu taisni, līdzeni, visur un vienmēr, nekādas vēlmes pavilkt kājas zem sevis vai uzlikt vienu uz otras. Tik taisni turu muguru, ka bija neierasti, cik ilgi jāceļ karote pie mutes, kad vairs nav jāsaliecas!
- apbrīnojams siltums roku un kāju pirkstos, pirmās divas trīs dienas es fiziski jutu, kā tur burtiski verd asinis. Tas ir pilnīgi neticami, jo visu dzīvi staigāju ar ledainām ekstremitātēm
Tas pagaidām pats galvenais, rakstu uzreiz, jo pie laba ātri pierod. Pirmās trīs dienas man visu laiku šķita, ka tas drīz beigsies, ka es atkal atgriezīšos pie sāpēm, bet nē! Labāk un labāk, ar katru dienu. Kakls it kā pieslīpējas, iečīkstas, ķermenī pastāvīgi kaut kas pavelk.
Atlanta labošana pārspēja visas manas visrožainākās gaidas! Tagad saprotu, kāpēc atsauksmēs speciālistiem saka tik daudz vārdu. Andrei, esmu tev ļoti pateicīgs!