Sākumlapa Pamatprincipi Pareizs psiholoģiskais noskaņojums

Vai psiholoģiskais noskaņojums ietekmē izveseļošanos?

Vai esat aizdomājušies, kāpēc vienādiem cilvēkiem, kuriem ir viena un tā pati slimība un kuri saņem vienādu ārstēšanu, ir tik atšķirīga pašas slimības gaita un tik atšķirīgs izveseļošanās ātrums?

Lieta tāda, ka, ārstējot jebkuru slimību, jāņem vērā ne tikai fizioloģiskā, bet arī psiholoģiskā komponente. Jo cilvēks nav tikai ķermenis, bet arī prāts, jūtas un emocijas.

Un, kā rāda plaša medicīnas prakse visā pasaulē, pareizs psiholoģiskais noskaņojums var izšķiroši ietekmēt ķermeņa izveseļošanos.

Jūs droši vien esat sastapuši cilvēkus, kuri baidījās saslimt un noteikti saslima. Bet saslimuši viņi vēl vairāk ieslīga grūtsirdībā, apgalvojot, ka viņiem vairs nekas nepalīdzēs. Un patiešām viņu slimība noritēja smagi un ilgi. Un pretstatā viņiem jūs noteikti esat sastapuši cilvēkus, kuri, neskatoties uz smagajām slimībām, kas viņus bija piemeklējušas, pretēji visiem medicīnas likumiem izveseļojās ļoti viegli un ātri atkal stājās uz kājām.

Varbūt jūs pat atpazināt sevi šajos piemēros?

Tad ar ko gan izskaidrojama atšķirība starp pirmajiem un otrajiem? Vai tikai ar psiholoģisko noskaņojumu?

Jā. Precīzāk, ar tā tiešo ietekmi uz bioķīmiskajiem procesiem, kas notiek jūsu organismā.

Kā psihiskais noskaņojums maina cilvēka ķermeņa bioķīmiju

Atkarībā no tā, kādā psiholoģiskajā stāvoklī jūs ieguldāt uzmanību, jūsu organismā aktivizējas tādu vai citādu hormonu ražošana. Hormoni savukārt iedarbina reakciju kaskādi, kas izraisa fiziskas izmaiņas organismā.

Ārsti nosacīti iedala hormonus 2 virzienos: anabolismā un katabolismā.

Anabolisms ir enerģija, atjaunošanās, augsts metabolisms, visa organisma augšana un uzplaukums, tā ir aktīva resursu uzkrāšana un atbalsts pat cilvēka ķermeņa perifērajām sistēmām, kas nepiedalās dzīvībai svarīgos procesos.

Savukārt katabolisms ir cīņa par tikai dzīvībai svarīgu ķermeņa mezglu un sistēmu izdzīvošanu uz visas perifērijas rēķina, no kuras cilvēka fiziskā izdzīvošana nav atkarīga. Tā ir aktīva organisma iepriekš uzkrāto resursu tērēšana, infekciju un defektīvo šūnu iznīcināšanas procesi, organisma stresa darbības režīms.

Ilgstošs hormonu līdzsvara traucējums ar katabolisma pārsvaru var postoši ietekmēt visu organismu, (!) īpaši slimības laikā (!), kad ķermenis jau tā ir novājināts.

Stress, grūtsirdība, apātija, skumjas, slikts garastāvoklis, nomāktība, depresija, kaut kā slikta gaidīšana, bailes – tie ir psiholoģiskie stāvokļi, kas aktivizē vesela katabolisma hormonu kokteiļa ražošanu (kortizols, glikagons un adrenalīns, kā arī citi).

Katabolisma hormoni ir atbildīgi par vairāk nekā 400 postošām reakcijām cilvēka ķermenī. Galvenās no tām: pasliktina kapilāro asinsapgādi, nomāc mikrocirkulāciju, izraisa spazmatisku muskuļu sasprindzinājumu, traucē metabolītu un izlietoto gāzu izvadīšanu, paaugstina iekaisuma līmeni, darbojas imūnsupresīvi un neirodeģeneratīvi.

Anabolisma hormoni, gluži pretēji, ir atbildīgi par vairāk nekā 250 pozitīvām reakcijām cilvēka ķermenī. Galvenās no tām: uzlabo kapilāro asinsapgādi un mikrocirkulāciju, atslābina visus muskuļu slāņus, uzlabo detoksikācijas procesus, mazina iekaisumu, būtiski atbalsta imunitāti un darbojas neiroreģeneratīvi.

Šķiet, vienkārša atšķirība divu pacientu ar vienu un to pašu slimību psiholoģiskajā noskaņojumā spēj vienu no viņiem aizvest kapā, bet otru pēc iespējas īsākā laikā nostādīt uz kājām.

Lai apzināti vadītu ķermeni, ir svarīgi prast pārvaldīt savu uzmanību.

Un tā ir tikai un vienīgi jūsu atbildības joma, cienījamais lasītāj.

Kā to var izmantot praksē?

Diemžēl, lai gan psiholoģiju māca medicīnas mācību iestādēs, klasiskā medicīna ārkārtīgi reti nodarbojas ar slimnieka psiholoģiskā stāvokļa korekciju, pievēršoties tikai ārstēšanas fizioloģiskajam aspektam. Taču jebkurš ārsts no savas pieredzes vienmēr redz pēc pacienta, kurš atveseļosies viegli un ātri, bet kurš – ilgi un ar komplikācijām.

Tad no kā gan ir atkarīgs jūsu psiholoģiskais stāvoklis?

Tikai no tā, kādām domām un tēliem jūs ļaujat attīstīties, bet kurus dzenat prom no savas galvas. Var teikt, ka jūsu veselība ir atkarīga no jūsu attieksmes pret dzīvi kopumā un no jūsu izveidojušā ieraduma tā vai citādi reaģēt uz notikumiem, kas ar jums notiek.

Doma, ielidojot jūsu galvā, rada tēlu, tēli, izvēršoties, uzkurina jūsos emocijas, kuras arī regulē jūsu hormonālo stāvokli. Un tā kā domas ir tas, ko jūs spējat kontrolēt, lai gan neviens jums par to nav teicis, tad arī hormonālais stāvoklis ir pilnībā jūsu kontrolē. Ja vien, protams, jums pietiek gribasspēka paškontrolei. Bet jebkurā gadījumā jūsu ārsts par to nestāstīs.

Atcerieties vienu vienkāršu patiesību: ja iemācīsieties savā galvā runāt ar sevi risinājumu valodā (optimistiska pieeja un izejas meklēšana no situācijas), kas vairāk raksturīga stiprām personībām, nevis problēmu valodā (pesimistiska pieeja, sūdzības par likteni un apstākļiem), kas vairāk raksturīga vājām personībām, tad daudzās lietās jūs pavadīs veiksme un pozitīvs iznākums. Tostarp arī veselībā.

Placebo un nocebo. Uzmanības spēks un ticības mehānisms

Psiholoģiskais noskaņojums ir ļoti svarīgs instruments, kas jums vienmēr ir pie rokas. Ar tā palīdzību jūs varat apzināti iedarbināt organismā sev vajadzīgos procesus, pārvaldot savu hormonālo fonu.

Vai jums vai jūsu paziņām ir bijušas tādas situācijas, kad pirms ļoti svarīga darba, ko nedrīkst izgāzt, jūs droši zinājāt, ka nesaslimsiet, pat ja apkārt plosās epidēmija? Tas notika tāpēc, ka jūs nolēmāt, ka nevarat atļauties slimot. Tas ir, jūsu vadības pults atrodas jūsu galvā.

Aprakstīto fenomenu viegli var novērot ģimeņu māšu vidū: visi var būt slimi, izņemot viņu. Viņa vienkārši nevar atļauties saslimt, citādi kurš gan rūpēsies par viņas tuviniekiem?

Ārsti slimnīcās pastāvīgi ir kontaktā ar daudziem infekcijas pacientiem, taču paši slimo ārkārtīgi reti, jo ir tik ļoti pieraduši pie sava darba, ka neizjūt par to paniku.

Šis efekts labi redzams dažādos klīniskajos pētījumos. Kad zāles tiek testētas uz cilvēkiem, obligāti ir cilvēku grupa, kas saņem tukšu tableti – tā ir klīnisko protokolu prasība pētījuma tīrības labad. Un, kas pats interesantākais, šajā grupā vienmēr ir 30 % cilvēku ar tādiem pašiem rezultātiem kā grupā, kas saņem īsto ārstniecisko vielu.

Medicīnas praksē to sauc par dubultaklu placebo kontrolētu klīnisko pētījumu.

Tas ir, ja, piemēram, testē asinsspiedienu pazeminošas zāles, tad 30 % tukšās tabletes saņēmēju arteriālais asinsspiediens arī pazeminās. Ja testē zāles pret čūlas slimību, tad 30 % tukšās tabletes saņēmēju čūla patiešām sarētojas. Medicīnā šo fenomenu sauc par placebo un, pateicoties tam, ārsti dažkārt novēro neticamus pilnīgi bezcerīgu pacientu izveseļošanās gadījumus.

Bet ir arī pretējs efekts – nocebo. Tas ir tad, kad, saņemot tukšu tableti, cilvēks izjūt farmaceitiskā preparāta blakusiedarbību un viņam patiešām ir slikta dūša, vemšana, rodas reiboņi un galvassāpes utt., lai gan īstas tabletes vietā viņš ir apēdis nekaitīgu tukšu tableti.

Kāds ir secinājums no tā visa?

Ja esat pārliecināti par kaut kā labumu, tad visticamāk jūs to arī saņemsiet. Bet, ja esat pārliecināti, ka tas jums kaitēs, tad ir liela varbūtība, ka tā arī būs.

Interesanti, ka nocebo efekts (negatīvi domu tēli) kvantitatīvi dominē un ir 50 %. Tajā pašā laikā placebo efekts (pozitīvi domu tēli) ir mazāk izteikts un ir tikai 30 %. Negatīvās domas ietekmē cilvēku spēcīgāk nekā pozitīvās.

Tas ir, kad jūs ticat savai izveseļošanai un atrodaties pozitīvā psihoemocionālā stāvoklī, pastāv 30 % varbūtība, ka tā notiks, pat ja jūs vispār neārstēsieties.

Un tajā pašā laikā, ja jūs ticat, ka jūsu stāvoklis ir bezcerīgs, tad ar 50 % varbūtību tā arī būs, pat ar ļoti labu ārstēšanu. Katabolisms padarīs veltīgu visu medicīnisko atbalstu.

Atcerieties, kā Džeroma Klapkas Džeroma grāmatas „Trīs vīri laivā, suni neskaitot” varonis, lasot medicīnas enciklopēdiju, atklāja, ka viņam ir visas slimības, izņemot dzemdību drudzi. Tas ir nocebo efekts.

Ik gadu notiek daudz gadījumu, kad cilvēks, pārdzīvojis kādas bēdas, nespēj ar tām psiholoģiski tikt galā un nomirst dažu nedēļu laikā, lai gan sākotnēji bijis labā veselības stāvoklī. Negatīva attieksme spēj ārkārtīgi izteikti sabotēt organisma funkcijas – līdz pat galējam punktam, kas noved ķermeni līdz nāvei.

Vai pietiek vienkārši domāt pozitīvi?

Pozitīva domāšana noteikti labvēlīgi ietekmē jūsu organismu. Taču vienkārši domāt par labo vai par savu izveseļošanos nepietiek. Jums tam ir jātic. Jo ticība kāpina kvadrātā visus jūsu centienus. Nav svarīgi, vai tie ir pozitīvi vai negatīvi.

Bet ticību stiprina darbības ceļā uz mērķi. Tādējādi jūs pārslēgsieties labvēlīgā psiholoģiskā stāvoklī un, paši to nemanot, iedarbināsiet sev vajadzīgo bioķīmisko anabolisko reakciju kaskādi, kas kopā ar veikto ārstēšanu palīdzēs jums kļūt veseliem.

Kā pareiza psihiskā attieksme palīdzēs Atlanta korekcijā klīnikā Body Balance Clinic?

Tieši tāpat kā jebkuras citas ārstēšanas laikā, arī korekcijas laikā ir svarīgs pareizs psiholoģiskais (mentālais) noskaņojums.

Jā, mēs varēsim jums palīdzēt ar korekciju, kā to darām jau daudzus gadus. Taču jums jāsaprot, ka pēc pirmās korekcijas uzreiz sāksies pašregulācijas fāze. Un jebkurš ārsts jums teiks, ka pēc jebkuras ārstēšanas ir nepieciešams miers. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi, ar kādu noskaņojumu jūs iziesiet šo fāzi un kādas hormonālās un bioķīmiskās reakcijas ar savām domām un emocijām iedarbināsiet savā organismā.

Būtība ir šāda: tā kā korekcija izraisa globālu neiromuskulārā sasprindzinājuma atbrīvošanos uzreiz visā organismā (šī sasprindzinājuma dēļ bija izjaukts pacienta ķermeņa smaguma centrs), tad pirmajā mēnesī ārkārtīgi svarīgs ir jūsu fiziskais un psiholoģiskais miers, lai radītu apstākļus pakāpeniskai kakla muskuļu un balsta un kustību aparāta adaptācijai jaunajiem parametriem. Šis process ir inerts un ilgst no viena līdz diviem mēnešiem.

Ja, izgājuši korekciju un saņēmuši augstas intensitātes neiromuskulāro atbrīvošanos, jūs atkal iegrimsiet savās problēmās un piedzīvosiet ilgstošu stresu, tad ar lielu varbūtību jūsu neiromuskulārajā sistēmā radīsies refleksīva aizsargblokāde, un balsta un kustību aparāts vienkārši nepaspēs pielāgoties jaunajam smaguma centram, kas apturēs pārmaiņas uz labo pusi un var pat izraisīt sāpju recidīvu. Galu galā jūs paši traucēsiet organismam pārkārtoties.

Pacienti, kuri vēlas cīnīties un ciest, lai piesaistītu citu uzmanību

Ja jūs piederat pie tās cilvēku kategorijas, kuri nav noskaņoti uz izveseļošanos, bet ir noskaņoti pierādīt sev un visiem, ka korekcija pēc Body Balance Clinic metodes ir tikai vēl viena nestrādājoša metode. Tas ir, liela varbūtība, ka tieši jums tā arī būs.

Tiesa, ir viens „bet”. Korekcija ir tik efektīva, ka pat tad, ja pacients ir negatīvi noskaņots, uzlabojumi tomēr var notikt ar ļoti lielu varbūtību.

Šajā gadījumā, ja šīs kategorijas cilvēkiem iestājas uzlabojumi, tad sava uzmanības fokusa dēļ viņi var tos pilnīgi nepamanīt, bet pēc tam negribīgi atzīt to esamību. Šīs parādības pamatā vienmēr ir viens un tas pats – egoistiska vēlme par katru cenu pierādīt sev un citiem, ka tev ir taisnība, pat sev un citiem cilvēkiem par ļaunu.

Uzlabojumi parasti atklājas pēc tam, kad ārsts atkārtotās pieņemšanas laikā izjautā pacientu, izmantojot viņa paša anketu, ko viņš aizpildīja jau pirmajā pieņemšanā.

75 % gadījumu, pateicoties detalizētai anketēšanai, noskaidrojas, ka pacientiem patiešām ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, kuras viņi neņēma vērā negatīvās pašnoskaņas dēļ un tāpēc, ka viņiem izveidojies ieradums runāt problēmu, nevis risinājumu valodā.

Visiem skeptiķiem atzīmēsim, ka, ja jūs nesaņemat rezultātus, uz kuriem cerējāt, tas nenozīmē, ka simtiem pozitīvu video atsauksmju par mūsu organizāciju ir kaut kā safabricētas vai ka korekcija ir neefektīva.

Kā saprast, ka jūsu domas ir negatīvas?

Cilvēkiem ar negatīvu mentālo noskaņojumu parasti bieži ir slikts garastāvoklis. Viņi ir aizkaitināti, skumji, nemierīgi, izjūt aizvainojumu, kaunu, vainu vai bailes.

Šādu cilvēku domas pastāvīgi griežas ap slimību, pat ja nekādas slimības nav. Viņi dzīvo gaidās, ka tūlīt notiks kaut kas slikts.

Negatīva noskaņojuma gadījumā cilvēki ir dziļi pārliecināti, ka viņiem neviens un nekas nepalīdzēs. Viņi paši sevi žēlo un cenšas panākt apkārtējo žēlumu un uzmanību. Daudzi no viņiem ir pārliecināti, ka visiem viņiem jāpalīdz, jo viņu stāvoklis ir ļoti smags. Bet tajā pašā laikā paši savas dziedināšanās labā neko nedara, bet tikai maina ārstus un pieprasa palīdzību.

Tāpat šie cilvēki ļoti iestrēgst savā ķermenī un savās sajūtās. Sajūtas, kuras jāizmanto kā indikators rīcībai, viņi izmanto kā piltuvi, kurā ielej visu savu uzmanību un spēkus, kas veicina slimības attīstību, paliekot bezdarbībā.

Tā ir vēl viena vāju, uz hipohondriju tendētu cilvēku iezīme. Viņi pārāk uzmanīgi ieklausās savā ķermenī, koncentrē pārāk daudz uzmanības uz sāpošo ķermeņa daļu. Ir labi zināms, ka viss, uz ko jūs koncentrējat savu uzmanību, kļūst svarīgs un tur plūst jūsu enerģija un spēki. Turpretī viss, ko jūs ignorējat, mēdz izzust.

Lai cik paradoksāli tas būtu, ja jūs pastāvīgi koncentrējaties uz sāpēm, jūs tikai palielināsiet to intensitāti. Sāciet rīkoties. Pārslēdziet savu uzmanību no problēmas uz tās risinājumu.

Joprojām neticat uzmanības spēkam?

Autogēnais treniņš ir lielisks instruments, kas ļaus katram cilvēkam praksē apzināties, uz ko ir spējīga viņa uzmanība.

Autogēnais treniņš ir pašiedvesmas metode, ko piedāvāja vācu psihoterapeits Johanness Šulcs. Pacients atrodas atslābinātā stāvoklī un, koncentrējot savu uzmanību, izraisa pārmaiņus smaguma un viegluma, siltuma un aukstuma sajūtu ķermenī un ekstremitātēs. Tā rezultātā tiek sasniegts dziļš meditatīvs stāvoklis.

Veiciet eksperimentu paši: apgulieties gultā, atslābinieties, novietojiet rokas gar ķermeni. Tagad sāciet domāt par savu labo roku. Dažas minūtes iztēlojieties, kā tā piepildās ar smagumu, pēc tam – kā tā kļūst silta. Pēc kāda laika jūs fiziski sajutīsiet smagumu un temperatūras paaugstināšanos šajā rokā, lai gan patiesībā fiziski tā atrodas tādos pašos apstākļos kā kreisā. Turklāt kreisā roka jums šķitīs bezsvara. Šis fenomens parāda, kā ar savas uzmanības spēku cilvēks reāli fiziski iedarbojas uz savu ķermeni, ko reģistrē mūsdienu mērinstrumenti.

Šie zinātniskie eksperimenti fiksē reālas fiziskas izmaiņas pētāmo personu ķermeņa svarā un temperatūrā autogēno treniņu laikā.

Kādu secinājumu jūs varat izdarīt?

Ar savas uzmanības spēku jūs piešķirat tēliem reālu svaru. Vēlaties būt veseli un laimīgi – viena no atslēgām atrodas jūsu galvā!

Mēs savukārt ar pārliecību jums paziņojam: Body Balance Clinic ārstēšanas metodes tandēmā ar jūsu pozitīvo un apņēmīgo noskaņojumu uz izveseļošanos viennozīmīgi novedīs jūs pie panākumiem vai vismaz pie būtiska un noturīga pašreizējā stāvokļa uzlabojuma. To pierāda mūsu daudzu gadu pieredze, mūsu novērojumi un mūsu pacientu atsauksmes.