Skolioze un galvas locītavu disfunkcija

Skolioze rodas, kad mugurkauls savas parastās formas vietā iegūst S vai C burta formu, bieži vien kopā ar izliekumu.

Saskaņā ar tradicionālo medicīnu skoliozes cēlonis 90 % gadījumu nav zināms, tāpēc to sauc par „idiopātisko skoliozi”, kas nozīmē „mums nav ne jausmas, kas ir problēmas cēlonis un kā to atrisināt”.

Skolioze skar aptuveni 1 % iedzīvotāju, parasti rodas pēc 10 gadu vecuma, un meitenes ar to slimo biežāk nekā zēni.

Kad runa ir par skoliozi, viedokļi bieži ir pretrunīgi, un par normu tiek uzskatīts jaukt cēloni ar sekām, kā tas bieži notiek ar starpskriemeļu diska trūci un daudzām citām slimībām. Skolioze ir viens no visvairāk nesaprastajiem stāvokļiem veselības aprūpē. Daudz dīvainu teoriju un skaļu vārdu, bet neviena saprātīga norādījuma, kā patiesībā atrisināt problēmu.

Savas karjeras laikā „speciālisti” dara visu iespējamo, lai pastāstītu jums tās pašas teorijas, ko viņi mācījās pirms 30–40 gadiem universitātē, lai gan modernāki zinātniskie pētījumi jau vismaz 10 gadus rāda, ka lielākā daļa no tām ir nepamatotas. Būtu laiks iedziļināties lietā, bet mēs visi zinām, ka veselības aprūpes joma nelabprāt pieņem jauninājumus un pārāk bieži aizbildinās ar frāzi „mēs vienmēr esam tā darījuši”.

Peldiet, dariet šo, nedariet to, stāviet taisni, nenēsājiet smagumus, nesakumpiet. Ir pierādīts, ka šie ieradumi absolūti NAV sliktas stājas vai skoliozes cēlonis un ka peldēšana var pat pasliktināt skoliozi!

Fotoattēlos pirms un pēc redzams, kā samazinājās skoliotiskais izliekums pēc kraniovertebrālās disfunkcijas korekcijas.

Fotoattēlos pirms un pēc redzams, kā samazinājās skoliotiskais izliekums pēc kraniovertebrālās disfunkcijas korekcijas.

Neiedziļinoties detaļās, jo šeit to darīt negrasos, varu tikai teikt, ka viņi vismaz 40 gadus baroja mūs ar absurdām teorijām, nenojaušot ne mazāko par to, par ko runāja. Vissliktākais ir tas, ka laiku pa laikam mēs joprojām dzirdam šīs dziļi kļūdainās teorijas, kas iesakņojušās ekspertu vidū.

Es vienmēr brīnos, kā var būt tik augstprātīgs, lai sauktu sevi par speciālistu kādā jomā, un pēc tam apgalvot, ka nezina cēloni problēmai, kurai būtu jābūt viņa kompetencē, turklāt neatrisinot nevienu skoliozes gadījumu citādi kā vien barbariski savērpjot mugurkaulu.

Skolioze ir dažādas smaguma pakāpes un rada dažādas negatīvas sekas, kas slimniekiem ir labi zināmas.

Skoliozes veidus var iedalīt 2 kategorijās: iedzimta skolioze un funkcionāla skolioze.

Iedzimtas skoliozes gadījumā daži mugurkaulu veidojošie skriemeļi ir deformēti kopš dzimšanas un iegūst dūrei līdzīgu formu. Šo patoloģiju obligāti ārstē ķirurgi ortopēdi.

Funkcionālas skoliozes gadījumā, kas pazīstama arī kā skoliotiska poza vai skoliotiska stāja, skriemeļiem ir pareiza forma, bet problēma ir atšķirīgajā spriedzē, ko rada muskuļi abās muguras pusēs. Šeit aplūkosim funkcionālo skoliozi.

Funkcionālo skoliozi var izraisīt vai pastiprināt atlanta un/vai žokļa nobīde.

Ja atlanta sānu nobīde ir ļoti izteikta, mugurkauls, reaģējot uz nelīdzsvaroto galvas stāvokli, var mainīt savu formu, iegūstot S vai C veida izliekumu. Kā paskaidrots lapā „Atlanta korekcijas nozīme”, galva cenšas saglabāt izlīdzinājumu attiecībā pret horizontu, un pārējais ķermenis to attiecīgi kompensē.

Atlanta nobīdes rezultātā zem tā esošie skriemeļi ķēdes reakcijas veidā arī var nobīdīties.

Īpaši izteikta atlanta pagrieziena leņķa gadījumā dažiem cilvēkiem var novērot krūškurvja vai visa mugurkaula izliekumu. Situāciju var pasliktināt daudzi citi fiziski, kā arī psihoemocionāli faktori, kurus var aplūkot citā sadaļā.

Novērojums, ko var izdarīt ikviens, pat nebūdams profesors: ja jūs uzmanīgi paskatīsieties uz cilvēku ar skoliozi, jūs neizbēgami ieraudzīsiet viņa sejā stipri novirzītu žokli. Vienā pusē sakodiens ir daudz zemāks, tāpēc izpētiet lapu „Zobu sakodiens”. Ja jūs pārbaudīsiet arī atlantu, tas neizbēgami būs stipri nobīdīts, it īpaši uz sāniem. Lai gan saikne starp skoliozi, atlantu un apakšžokli mums ir vairāk nekā acīmredzama, šķiet, ka lielākā daļa praktizējošo ārstu klīst tumsā kā akli, neredzot pierādījumus.

Uzmanību, ir svarīgi tālāk nošķirt 2 skoliozes tipus, kas medicīnā netiek minēti: skoliozi ar muskuļu atrofiju vai bez tās, kurām savukārt var būt dažāda atrofijas pakāpe.

Ja ir atrofēti muskuļi, skoliozes izliekuma pakāpe parasti ir lielāka, lai gan var sastapt abu kategoriju gadījumus ar vienādu muguras izliekumu, taču tas nenozīmē, ka atšķirībai nav principiālas nozīmes.

Tas ir saistīts ar to, ka gadījumos, kad muskulatūra ir atrofēta, muskuļi a priori nevar pareizi komandēt. Šādā stāvoklī mugurkauls tiecas arvien vairāk un vairāk noslīgt uz vienu pusi, galu galā savērpjoties.

Pēc mūsu pieredzes, pēdējie gadījumi ir vissarežģītākie, ar vismazākajiem rezultātiem. Ja pirmais gadījums var pilnībā atrisināties, tad otrajam cerību ir maz. Protams, korekcija var labvēlīgi ietekmēt, taču, ja pat šajos gadījumos jūs gaidāt pilnīgu skoliozes izzušanu, jūs var sagaidīt vilšanās.

Gadu gaitā izveidojusies situācija apvienojumā ar vairākiem pavadošiem faktoriem, kas pasliktina stāvokli, prasa daudz lielākas pūles, nekā var panākt, koriģējot tikai vienu skriemeli.

Ķermenis ir plastisks, funkcija nosaka struktūru – šis vienkāršais dabas likums dara brīnumus, kad to patiešām saprot. Šajos piecos vārdos ietverts princips, uz kura balstās sporta pasaule. Padomājiet par kultūristu, kurš pastāvīgi noslogo savus muskuļus līdz robežai, lai aktivizētu pielāgošanos piepūlei, kas pēc tam liek tiem augt bez mēra.

Lai gan muskuļu šķiedras, kas atbalsta skeletu, ir pilnīgi atšķirīgas no tām, kas nodrošina gribas kustības, princips paliek tas pats. Pat atrofēti muskuļi pakļaujas šim principam, taču problēmas atrisināšanai nepieciešama liela pašatdeve. Muļķīgākais un barbariskākais risinājums ir likt nabaga bērnam nēsāt ortopēdisko korseti!

Atrofētos muskuļus zināmā mērā var atgriezt funkcionālā stāvoklī, taču tas ir sarežģīts ceļš, kurā atlanta un žokļu korekcija ir svarīga daļa, bet tikai viena no daudzajām daudzpusīga darba daļām.

Skoliozes ar atrofētiem muskuļiem ārstēšanai ir vismodernākās skolas, kurās izmanto aprīkojumu, kas paredzēts atsevišķu muskuļu ķēžu mērķtiecīgai trenēšanai un attīstīšanai.

Atrofētiem muskuļiem nepieciešami daudz ilgāki treniņi, kas jāveic izolēti no pārējām muskuļu ķēdēm, citādi tās nostiprināsies daudz ātrāk nekā atrofētās, vēl vairāk palielinot disbalansu starp abām ķermeņa pusēm, kas pasliktina skoliozi. Tieši tas var notikt intensīvas peldēšanas laikā.

Kad jūs sasprindzināt šķidrumā iegremdētu ķermeni, tas notiek nekontrolēti: spēcīgākie muskuļi uzņemas galveno slodzi, bet vājie atrofējas vēl vairāk. Tāpat kā valsts iestādēs, nedaudzie, kas smagi strādā, nes visu nastu, bet pārējie vienkārši slinko ;)

Pēc atlanta korekcijas, ja skolioze ir ļoti izteikta, ieteicamas citas specifiskas ārstēšanas metodes un korektīvā vingrošana, jo muskuļi, kas ilgu laiku attīstījušies asimetriski, ir mērķtiecīgi jāstiprina.

Kad skolioze jau ir izveidojusies, tās labošanai jāpaveic liels darbs. Tāpēc atlanta korekciju ar „Body Balance Clinic” metodi bērniem ieteicams veikt pēc iespējas agrāk, lai funkcionālajai skoliozei nebūtu iemeslu rasties.

Mugurkaula novirze no simetrijas ass un ideālās formas rada labvēlīgu augsni veselai virknei sekundāru slimību, piemēram: sāpes jostasvietā, „raganas kāja”, sāpes kaklā, mugurkaula nervu saspiešana, kas izraisa durstīšanu vai nejutīgumu, kakla stīvums, starpskriemeļu disku trūces, sāpes gūžas locītavās, sāpes ceļos vai pēdās un dažādas citas patoloģijas, kurām nav redzamas saistības ar atlantu.

Skolioze un galvas locītavu disfunkcija

Iedzimta skolioze un funkcionāla skolioze

Skolioze ar muskuļu atrofiju vai bez tās

Skoliozes profilakse pēc Body Balance Clinic metodes